Radniecīgās dvēseles

Valdis, www.ironbutt.com
Datums: 02.12.2009.
Rubrika: Ekstrēmi

Pavadīju dažus vakarus, pētot augstākminēto i-neta adresi. Iemesls – arvien biežāk uzdotie jautājumi. Tipa – „Kas tā par „dzelzs pakaļu”? Lamuvārds?” Atbilde: „Nē. Goda nosaukums!”; „Kā par tādu kļūt?” Atbilde: „Brauc!”; „A kā tu par tādu kļuvi?” Atbilde: „Braucu...”

Tātad. Lai daudziem atvieglotu rast atbildes uz „bieži uzdotiem jautājumiem”, mēģināšu saprotami izskaidrot. Sākšu ar vēsturi un faktiem.

Minētā „Dzelzs pakaļu asociācija” radusies 1980.gadā ASV. Sākumā tā bija domubiedru – mototālbraucēju - apvienība, bet dažus gadus vēlāk, pateicoties Mišam Ceļgalkaulam (Michael Kneebone) un internetam, šī sērga izplatījās, lai rastu oficiālu apstiprinājumu daudzu motocensoņu nobrauktiem kilometriem/jūdzēm.

Minimālā distance/laiks , lai kļūtu par “memberu” - 1000 jūdzes (1609 km)/24 stundās. Bet kopumā – ap trīsdesmit nominācijām. Varat arī paši pieteikt, ja izdomājat ko oriģinālu! Piemēram – krievs(?) Alksandrs Vardanjants 2005.gadā - no Melnās līdz Baltajai jūrai (2731 km) nobrauca 36 stundās (XL1000). Četri somi (viens no tiem ar pasažieri) – Gibraltārs-Nordkaps (5500km) – 72 stundās.

No interesantākajām distancēm var minēt:

apkārt Aļaskai (vai tur ir ceļi?),
Dusty Butt – 1000 mi/24hours off-road,
Transsibiria (13500km/30 dienās),
Austrālijas 100cc (corner to corner/100hour),
Finland 4-corners (3200km/48h),
Atlantijas-Klusais okeāns (25000km) – reģistrēti 7 nobraukušie,
apkārt Melnajai jūrai (5500km/10dienas) .... Laikam vajadzēja pieteikt ? Jūsu padevīgais kalps 2007.gadā (kopā ar Alvi un Gitu no MC „Spieķi vējā”) apkārt Baltijas jūrai, ar ieskrējienu Nordkapā (bez prāmjiem!) – 6900km/7dienās...
10000mi/10dienās, utt., utjpr.

Ir arī tipiskas amerikāņu distances:

48 štati/10 dienās (~8000mi), veikuši 40 braucēji,
48 štati+Aļaska (~10000mi/10 dienās),
apkārt Lielajiem ezeriem (2435mi/50st.),
nacionālie parki,(rekords -563 gada laikā),
CC50 (coast to coast / 50 hour),
BB36 (Border to border Mex-Can 36 hour), pirmais reģistrētais – Wells Bennett 1923.gadā ar Excelsior, un daudzas citas.

„Vissūrākā” nominācija – 100k, t.i. – 100 000 jūdzes gadā! Lai lasītājs netērētu laiku, meklējot kalkulatoru – 440 km katru dienu visa gada garumā. Bez brīvdienām!

To paveikuši jau 14 braucēji. Visi – amerikāņi.

Lai cik tas būtu neticami, divi no viņiem šo attālumu nogāzuši 6 mēnešos!!!

Vēl reģistrēti 4 cinkotu pakaļu īpašnieki, kuri nobraukuši 1 000 000 jūdzes! Viens no tiem – Dave Zien - ar vienu moci (H-D FXRT)!

Uz doto brīdi (10.07.2009) reģistrēti vairāk nekā 39 000 Dzelzspakaļu. Protams, lielākā daļa (~95%) IronButt biedru ir amerikāņi – pirmie sākuši, ceļi ideāli, valsts liela, benzīns lēts... Bet – pēdējos 5-7 gados šī „sērga” piemeklējusi arī citus kontinentus. Daudz „Dzelzspakaļu” ir Dienvidāfrikā, Austrālijā, Dienvidamerikas valstīs. Eiropā sevišķi izplatīta šī kustība Somijā. Viņiem ir pat sava mājas lapa.

No bijušās „nedalāmās” visvairāk dzelžaino dibenu Krievijā – 107 , (8 no tiem – pasažieri, arī tiem izsniedz sertifikātus!). Otrajā vietā – mūsu „mazā, bet lepnā” – 55 (4 pasažieri), Igaunijā – 25, Ukrainā – 3, Kazahstānā, Baltkrievijā – pa 2, Moldovā – 1.

Ir arī īpaša sadaļa – „Miles eaters” (Jūdžu rijēji), t.i., tie , kuri veikuši divas un vairāk nominācijas. Visvairāk to ir amerikāņiem -Jack Shoalmire (50) un Bruce Arnold (37). Šajā sarakstā divi krievi un igaunis Juho Tamm.

Gribu nosaukt arī visus no LV (alfabēta kārtībā):

Andris Jansons,
Andris Pelsis,
Dzintars Pelcbergs,
Elmārs Trušelis,
Ivars Upmalis,
Jānis Bergs,
Jānis Bertrands,
Jānis Gaigals,
Raimonds Laskovs,
Valdis Kivkucāns.

Interesanti arī daži statistikas dati (skaitļi noapaļoti).

Ar kādiem un cik močiem brauktas tās (vismaz!) 1000 jūdzes/24st:

Harley-Davidson - 12800,
Honda - 9800,
BMW - 7700,
Yamaha – 3000,
Kawasaki – 2300,
Suzuki – 1400,
Triumph – 450,
BossHoss – 16,
Piaggio – 6,
Ural – 5,
Hyosung -2,
BSA, DRS, Gilera, MotoMorini, MZ, RoyalEnfield, Titan – pa vienam.

Mazākais mocis – Yamaha YSR50 (Mike Johnson 1991.gadā).

Visvairāk benzīntanku brauciena laikā – 21 (Kevin Bellwood ar H-D Sportster 2003.gadā).

Krievs Nikolajs Bogomolovs 2005.gadā ar YamahaYBR125 nobrauca 3200km/48h. (Bija lasāms žurnālā „Moto”. Tas mocis nobira un tika atvests atpakaļ uz Maskavu uz džipa jumta)

Ron Millard – no 7 līdz 14 gadu vecumam sešas reizes braucis kā pasažieris, 16 gados –pirmo reizi pats!

Timothy You piecu gadu laikā (2002-2006) veicis 21 braucienu ar 21 moci, kuru kubatūra 250-1800cm3. No tiem – četri braucieni 2003.gada jūnijā!

Vecākais Dzelzspakaļa – Ward Blanchard – 2007.gadā – 84 gadi, 2008.gadā -85 gadi!!!

Vecākais BunBurner1500Gold (2500km/24h) nominants – Corky Read – 81 gads!

Lielākais grupas brauciens – 2009.gada maijā – 382 dalībnieki.

Jaunākais pasažieris – Kaitlyn Damron – 6 gadi (1999).

Jaunākais pasažieris blakusvāģī – Eric Perez – 1 gads (2002).

Jaunākie braucēji – visiem pa 15 gadiņiem – māsas Rachel (2001) un Michelle Dusworth (2003), Sarah Mandel (2002), K.David Orr (2006).

Norvēģi Keneth Foss un Stig Thorkilden – 1997.gadā – pirmie eiropieši.

-Ron Ayres – pamanījies nobraukt 1000mi/24h trīs kontinentos – Z-amerikā, D-Amerikā un Āfrikā.

Kāds soms (diemžēl nepierakstīju vārdu :)) – to pašu nobraucis aiz polārā loka polārajā naktī!!!

Tagad – kā tas darāms

No minētās mājas lapas jāizprintē starta un finiša formulāri, kuros jāieraksta liecinieki (vārds, uzvārds, tel., e-pasts) un jādod viņiem parakstīties. Ļoti labi, ja liecinieks ir policists, ugunsdzēsējs, utml. ar zīmodziņu (amerikāņiem patīk oficiozi). Mazajām nominācijām (1000mi=1600km/24h) pietiek ar vienu, lielākām (2000km/24; 2500/36) vajag divus. Starta laiks ir laiks uz pirmā čeka (parasti – no benzīntanka). Brauciena laikā jāveic pieraksti „žurnālā” (arī var izprintēt no IBA mājas lapas) – katrā pitstopā, sākot ar startu, jāpieraksta laiks un odometra (navigācijas) rādījums. Brauciens nedrīkst būt „turp-atpakaļ”. Drīkst būt „pa apli”. Ja uz kartes ceļš veido „stūri”, no turienes obligāti jābūt čekam! Pēc brauciena visu maršrutu uzzīmē uz kartes (var būt kopija vai veca/sadriskāta) un atzīmē tajā visus pitstopus. Čekus salipina uz lapas, nokopē (lai pašam paliek oriģināls!) un kopā ar iesniegumu (arī izkopējams no mājas lapas) nosūta IBA. Kad viņi saņēmuši – jāpārskaita 42 dolāri (par sertifikātu, uzlīmi, uzšuvi un numura paliktni), jāgaida.... (manā gadījumā – min 2 mēn., max 10 mēn) un – apsveicu - esi kļuvis par pilntiesīgu Dzelzs Pakaļu!

4.8

Komentāri

maniac @ 22:01 15.02.2010.
Neatradu tuvāku tēmu...
Mans horvātu draugs Darko ar savu 1984.gada FJ1100 nobraucis vairāk par 1 000 000 km!!!

Mr. Black @ 19:42 23.12.2009.
Respect

maniac @ 09:44 16.12.2009.
To Valkirie
Visi 55 būtu par garu. Minēti tikai MilesEaters - tie, kas nomaukuši 2 un vairāk reizes.

Osis @ 13:32 14.12.2009.
to armands - texta skaidri bij rakstits ka nevar braukt turp-atpakaļ !
Atceros ka 90 gadu pašā sākumā vienu vasaru gandrīz katru vakaru pie brūtes ar JAWA nesos p...ies uz Daugavpili vakarā 260km turp un no rīta uz darbu ! vo bij pakaļa uztrenēta :D

Valkyrie @ 10:42 11.12.2009.
Kaut-kā alfabetiskajā LV Iron Butt memberu sarakstā neredzu tos visus 55 gab. :)

<b>armands</b> armands @ 21:59 10.12.2009.
Nu, šitādā pasakumā stunda var būt par daudz. Diez vai der arī braukšana Liepāja- Daugavpils vairākas reizes ar DUS čekiem abos galos? Varētu pavasarī pamēģināt. :)